Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Protams, es esmu cilvēks, kas pazīstams ar apmaldīšanos trijās priedēs pat gaišā dienas laikā, kur nu vēl neiepazīta Rīgas rajona ietvaros nakts melnumā. Pēc saviem cirslīgajiem izgājieniem es tomēr beigu beigās nokļuvu kārotajā mērķī ar nokavēšanos. Iespējams, ka kaut kas jau spēlēja pirms tam, bet dzirdēju/redzēju Astro'n'out. Meitēns dziedāja jau ok, bet kaut kā pliekani. Nu, man jau Astro'n'out nekad tā īsti nav paticis. Tālāk nāca priekšā Indygo. Ak, jel. Kaut kad sen, sen Studentu klubā viņus reiz dzirdēju, kad likās, ka ir izslavēts, bet baigais mēsls. Šodien(tehniski laikam jau vakar) viņi apgāza manu aplamo uzskatu. Tik šizofrēnisku ārprātu sen nebija nācies redzēt un dzirdēt. Tas ir kompliments, mīļie cilvēki. Instrumentāli viņi vispār man izsauca pārāko sajūsmu. Kad sāka dziedāt Frank Turner aiztipināju līdz skeiteru mini-rampai. Mīļumiņam taisnība - viņi nesmejas, kad kāds nomaucas no sava skeitdēļa. Satiku Rūtu, kas bija visai forši. Vot. Kur mēs palikām..? Ā. Pie mini-rampas. Te man ienāca prātā ideja vienam komiksam. Tad jau redzēs.. meibī es arī viņu ņemu un realizēju. Nevar nekad neko zināt. Tā kā no vietējiem skeitnīkuļiem nekādu dižo meistarību nevar sagaidīt kā Extreme sporta kanālā, tad šļūcu vien prom pie Frenkija. Kas ir visai jauks, ja tā padomā. Un viņam dikti patīkot Latvija. Labs jociņš par nabadzīgajiem sekstūristiem. Nu, vot, jā. Tad kainda notika skeiteristu sacensību apbalvošana, kas bija drausmīgi garlaicīgi. Iežūpojām; palika labāk. Un tad... tad.. bija Laimīgs, ārprātīgs... Dzīvajā viņi ir fantastiski. Huh. Un VETO puika briemsīgi gribēja tikt klāt manam dekoltē.. :D