Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Godīgi sakot, es logos starp lekcijām nīkstu ārā. Sēdēt LU ēdnīcā (Par kafejnīcu to grūti nosaukt. Un ēdiens tur arī tāds galīgi apetīti bendējošs pēc skata vien.) arī negribas. Par skaļu, par daudz cilvēku. Atmosfēra arī tāda, ka katreiz gribas tūdaļ tīties prom. Sedēt tās 2 stundas uz cietajiem, neērtajiem soliem, kas salikti gar gaiteņu sienām, galīgi manai pakaļai prāts nenesas. Ārā kaut kur vazāties šitajā vēsajā laikā tāpat negribas. Un tad es sēžu kādā no brīvajām datorklasēm, pārlasot n-to reizi Cibu un neta ziņas. Saprātīgie cilvēki teiktu, ka es taču varētu beidzot samācīties un izmācīties visu to, kas man sakrājies.
Vot. Vakar aktivizēju savu CV neta darba sludinājumu portālā. Darbu meklēju. Tad mazāk muļķības nāk prātā un tiek izdarīts kaut kas lietderīgs. Iespējams, ka tad arī mans konta stāvoklis rādīsies rožainākās krāsās. Tā ja.

//Jā, tu nekļūdies - šis ir viens no garlaicīgajiem postiem, kurā es nīdu un čīkstu par dzīves netaisnību.