Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Šodien mācos. Un nesaprotu, kāpēc. Kāpēc man būtu jāvelta 2 savas dzīves gadi kaut kam, kas mani sen vairs neintersē? Un tēvs vēl grib, lai es cenšos un pelnu labākās atzīmes.

Un matemātiskā lōģika ir mani samaitājusi.

Nē, bet mana dzīve toč šobrīd sit augstu vilni. Vairāk par skolu manā dzīvē nekā nav. A nē. Vēl ir mans cinisms un garlaicība. Pilnīgs izdomas trūkums arīdzan. Laikam atkal vajadzēs uztaisīt kādu feiko lietotāju iekš gay.lv. Vai. Varētu kādu vēnu pārgriezt. Ne jau pašnāvniecības nolūkos. Iedomājiet tik to ažiotāžu ar ātro palīdzību un pēc tam iknedēļas pasēdēšana pie psihologa vai psihoterapeita (nezinu, kurš šitādā gadījumā der).. Vajag kaut ko, kas izsistu mani no sliedēm. Vienalga ko. Citādāk man tā ne no kā nav bail. Muldu - man būtu bail pazaudēt redzi. Un man viss ir vienalga. Pārāk ļoti vienalga. Bet īstenībā ir tā, ka es gaidu, ka drīzumā jānotiek kaut kam tādām, kas mani izglābtu, ka atradīsies kāds, kas mani izglābtu.. No kā izglābtu? Nezinu. No sevis pašas varbūt.