Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Šorīt braucot ar tramvaju, ieraudzīju to sīko nekautrīgo pavedinātāju. Ja vien viņš neizskatītos tik nepilngadīgs. Ja vien viņš nebūtu tik ļoti nepilngadīgs. Pēdējās dienās vispār ir kaut kāda sen nesatikto cilvēku atkalredzēšanās. Un vakar, laikam, valīgāko no klases valīšiem redzēju. Brauca manā tramvajā. Bet tikpat labi tā varēja nebūt viņa. Heh. Vakar man bija pohujistiskais par savu izskatu. Bezizmēra biksēs, neķemmētiem matiem, bez acīm. Kam negadās. Tagad viņa varēs kladzināt visām sirdsmīļajām klasesbiedrenēm kāda es nezvīža un vispār. On the other hand man tie cilvēki ir vienaldzīgi. Tikpat ļoti, cik skolas laikā.
Un dīvaini ir tas, ka mums ar mīļumiņu aptrūkstas, par ko runāt.

Nu, vot, panesās mums te darbā homoseksuālie jociņi.

Sasodīti jauks cilvēks, ar kuru viegli runāt. Un cilvēki uz mani dīvaini skatījās, jo es droši vien smaidīju(joprojām smaidu) līdz ausīm.

Bet vispār tas ir no sērijas OMGOMGOMG.