Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Brīvajās dienās slinkoju un ieritinājusies savā v-māju gultā lasīju skolas romānus. Uzjautrinoši katrā ziņā. Pats fakts, ka kaut ko tādu izdomāju lasīt, gan par to, kas tajos rakstīts. Lieldienas gan nekādas, jo pēdējā laikā visi svētki zaudē savu svētku sajūtu, bet toties brālēna vārdadienā tētis uzvedās apbrīnojami jauki un cilvēcīgi. Prasti viņš vienmēr beigu beigās sakašķējas ar ōmu(sievasmāti), bet šoreiz paslavēja viņas gatavotprasi. Arī Edgars kaut kā prātīgāks palicis.
Bet pavazājies vien apkārt pa v-miestu un satiksi simtgadu neredzētus cilvēkus, kurus tu savu mūžu negribi satikt. slimaisbebrs satikšana gan man uzlaboja garīgo. Viņš man patīk.
Ja tuvākajā laikā neko nepasākšu ar kvalifikācijas darba rakstīšanu un programmēšanu, tad būs baigā pakaļā. Bet tā vispār man iet tīri ok.
Pirmdien pēc biļetēm, mīļumiņ?

Nu, varbūt tā ir pašsuģestija. Viss var gadīties, bet tad mana žagošanās un elkoņu atdauzīšana, kas droši vien ir mana iedzimtā veiklība, pārāk bieži gadās. Vai tad jums nav vienalga, par ko es te runāju?

OMG!
Mana bilde ir darbinieku reģistrā. Lieki piebilst, ka es tur izskatos "žilbinoši". Man liekas, ka es nupat nosarku aiz kauna. :/

Šodien tā vien gribas palīst zem segas un izraudāties.