Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Ha, ha. Manas nodaļas dzimšanas dienas pasākums ar otrajām pusītēm(mani kaitina šitais vārds vien, jo neuzskatu, ka cilvēkam ir jebkāda otra puse. Ir tikai cilvēks, kuru tu vari visilgāk paciest, kurš zin', kad tevi likt mierā vai tieši otrādi - samīļot. Nu, jā, un arī tāds, kurš var apmierināt tavas vajadzības gultā.). Un mana "otra pusīte" laikam tad šonedēļ arī brauc uz v-mājām, vispār. Zin', es tad labāk toč' aizietu paskatīties Kristapa sacensības brīvajā cīņā nekā brauktu uzdancāt un dziedāt dziesmas, ēst gaļu(kas manai mazajai pus-veģetārājai sirsniņai liek saviebties aiz šausmām) un dzert alu. Un būtībā tā būta izcūkāta nedēļas nogale. Es kādu dienu gribu arī pagulēt.

Ā, un es parunāju ar misteru Sanšainu. Ak, vai manu, vai.

Bet no Hamleta vislabākais bija par olām un cilvēks ar feinajiem smiekliem, kas gribēja izsist no līdzsvara Mārci. :D
J:Vai zinat, kāpēc man nepatīk olu krāsošana?
J:Gribat zilas olas? Ieveriet durvīs.
J:Gribat sarkanas olas? Aplaucējiet vērdošā ūdenī.
S:A, ko, ja gribu dzeltenas olas???
J:Dzeltenas olas ir ķīniešiem..

Nez, kāpēc es tikai tagad pamanīju, kad roka sāka tirpt, ka visu laiku esmu ar to vienu roku iekrapējusies krēsla rokturī. Un esmu atsākusi baidīties, tāpēc tāds panīkums un sūdīgs garīgais pēdējā laikā.

Kā jau neskaitāmas reizes esmu teikusi - šito vajadzētu uzņemt dokomentālajā filmā. Proti, to, kā divi suņcilvēki kļūs par suņ-kaķcilvēkiem. Tagd vismaz pie sevis smaidu.