Bet vispār man ir kaut kāda lielizmēra skumja. Varbūt atkal par daudz prātoju un domāju, jo tas nekad nenoved pie īsti laba rezultāta. Pieturā aizčāpoja meitene ar mīļumiņa strīpainajām zeķēm.. tik beigās(kurās beigās?) sapratu, kas tas ir pats mīļumiņš, kurš droši vien čāpo uz skolu.
Ir tik daudz kā es gribu izdarīt, bet šodien jūtos galīgi nespēcīga nekam.
Un neciešu, ka, ja sabiedriskajā ir pietiekami daudz citu brīvu vietu, tad kaut kādai vecenei jāapsēžas man blakus un jādunkā mani ar elkoni.
Ir tik daudz kā es gribu izdarīt, bet šodien jūtos galīgi nespēcīga nekam.
Un neciešu, ka, ja sabiedriskajā ir pietiekami daudz citu brīvu vietu, tad kaut kādai vecenei jāapsēžas man blakus un jādunkā mani ar elkoni.