Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Un manu māsu vecāki gribēja nosaukt par Ingeborgu.

Laikam atkal būs jāsāk sastādīt saraksti ar to, ko es gribu. Lai neaizmirstu, ko es gribu. Saraksti ar grāmatām, kuras gribu izlasīt. Saraksti ar filmām, kuras jānoskatās. Saraksti ar idejām, ko gribu realizēt. Saraksti ar notikumiem, kuros jabūt klāt. Un tā varētu turpināt un turpināt. Labi vien, ka šie saraksti nav gluži bezgalīgi.

Vispār ir jau nedaudz dīvaini, ka nespēj atcerēties, kā sauc bijušos klasesbiedrus. Ne visus, bet ir tādi, ka, nu, piemēram, tā, kas sēdēja Aldonkuļa kabinetā pēdējā solā pie paša loga. Es atceros, no kurienes viņa, bet uzvārdu atcerēties.. pat neatceros, uz kāda burta sākās. Hmm. Dīvaini.