Nepietiek, ka mana apziņa mani moca. To arī dara mana zemapziņa. Joprojām nesaprotu, ko ellē ratā! misters Bremzīte darīja manā sapnī un tik sasodīti labi sapratās ar maniem vecākiem?
2. Oktobris 2006
Ak, tie gan bija laiki, kad manās mazajās un nezinošajās rociņās nonāca šis izdevums drukātā veidā. Tā ir leģenda. Un, manuprāt, līdz šim nekas labāks nav izdomāts.
Šis ir tas brīdis, kad manai fantāzijai ir nojauktas pilnīgi jebkuras robežas. Mani absolūti nesatrauc tas, ka jums nav ne jausmas, kas nojauca, kāpēc nojauca utt. Kaut kā visa tā rezultātā jūtos brīvāka.
Es vēl gribu būt programmētājs. Tur pat manam kompim jāsmejas. Joprojām nesaprotu, kā uztaisīt to MDI. Un rīt jānodod. Un kur es biju visas tās trīs nedēļas? Protams, lāpīju savu slinkumu un laidu luni. Profesionālā līmenī. Neaizmirsīsim.
Šodien es spamoju. Šodien es smoku nost deguna dēļ. Šodien es pēc seniem laikiem uztaisīju kaut ko līdzīgu tam, ko varētu saukt par vakariņām. Šodien biju 2 grāmatnīcās un tik tikko neatstāju tur ap 30 latiem. Šodien no rīta pamanīju, ka arvien vēlāk paliek gaišs. Šodien es nospriedu, ka vajag vēl vismaz 3 krāsu baloniņus, proti, baltu, melnu un sarkanu. Šodien manās rokās pirmo reizi nonāca Foto Kvartāls. Iesaku.