kreaķivšik - Komentāri

kaut es spētu pamosties no realitātes un atgriezties tur kur ir mana vieta, un tā nav šeit. un tas nav dzejisks apcerējums, bet realitāte - kuru, es it kā nosapņoju un pamostos tikai brīžos kad redzu, sajūtu, ieelpoju savu īsto dzīvi, kas pēc teicējiem esot mana bijusī, bet manā gadījumā (man par skaādi)no tās ir palikušas pārāk daudz atmiņas un sajūtas un tamdēļ neesmu īsti šeit un neesmu arī tur, tā teikt iesprūdis pa vidu. Kā cilvēks, kas iesprūdis laika joslā, tieši pa vidu - bez mēķa, bez samaņas un tikai ar atmiņām, kuras izpaužas smaržās, vietās un arī tad kad ir paģiras, jo tikai tad tavs prāts ir tiktāl atbrīvots ka ļauj slēptajām emocijām un prātam sevi parādīt un tajos mirkļos es jūtos mājās, es jūtos kā ES. es. es kurš staigā pa zemes virsmu un zin kamdēļ esmu šeit. reālajā dzīvē tikai cenšos no tās izvairīties un dzīvot-vērot sevi darbībā, jo mans viedoklis un darbības jau sen ir nosapņotas un iekodētas, viss kas paliek ir cerēt ka galā es atgriezīšos tur kur ir mana piederība. Tur kur man nav vajadzības pēc naudas vai respekta - tur kur manu dvēseli glaimo saule un pavasara salnas un sēdēšana pie ugunskura līdz rītausmai.