Sapnī bija tā, ka ciemojāmies pie tāda jocīga mākslinieka, kas staigāja pa sienām un vispār izskatījās pēc kaukāda gejīga prusaka, tieši tā perversi kustināja ūsas un visus gramstīja, viņš lika visiem zīmēt vēdekļus, bet man bija tikaj rozā un oranžs no zīmuļiem un melna tuša, es ļoti centos, bet blakus sēdēja simis, klakšķināja mēli un pārmeta man šabloniski banālu domāšanu, essaku, nutad bļaģ zīmē pats un nešpetni izgriezu viņam papīra sniegasieviņu. Tad es meklēju, kur kapos var pačurāt, satiku kinski, kas gan nezināja, kur pačurāt, bet rādīja telefonā sava priekšnieka portretu, kas bija nepārprotams nēģeris vispār, unta kamēr es vēljoprojām skraidīju pa tiem kapiem meklēdama, viņi man pabrauca garām melnā limuzīnā un man pazuda zābaki

Nokačāju tantrisko pamācību grāmatu komplītiem idejotiem, šistas tīri incants, sevišķi ilustrācijas, arto visgudro rūķi. Betē, kur dievīgi ir virpināties vatētos deķos un ņurdēt un šalkt, esmu horizontālais ents, un piektajā kanālā sasistie lukturi,septiņas sēŗijas pēc kārtas, kurus var neskatījies, un man ir rosols, kuru pasmelties, ja pēkšņi uznākusi vēlme piecelties, ah ah ah, rakstītu odu lupatām, bet nepazīstu notis