Atceļā no doktor, tās, kstaķi, nieres, nekādi tur nervi, tātad konstatēju, ka tomēr dzīvošu un sootvetstvenno-pīpēšu. Tākā papī man piesūtījis 400 g tabakas, pagādāju sev čaulītes(nutās ar visu filtru un papīru) un mašīni. Ļoti satraukta atgriezos mājās, jo bodē viss rādījās elementāri un nesapratu, kur es visu mūžu bijusi. Atnācu mājās. Pamēģināju. Vienreiz, otŗŗeiz, septītreiz, piecpadsmitŗeiz, pie astoņpadsmitā mēģinājuma sāku nelabi lādēties un svaidīt priekšmetus. Deviņpadsmitā mašīna apžēlojās un izspļāva puscigareti. Sēžu istabas vidū, riņķī man tabaka un saķēzīti filtri. Drīz metīšu to visu nahuj pa logu

Oj, hihi, viss tiešām darbojas lieliski, ja pārmaiņas pēc iemet aci pamācībā un atstāj mašīni vaļā pie procesa, nevis tur ciet. Nu tik drukāju augšā, muahā, aktumana mazā, jaukā duročka!