Jauks paģiru brauciens bija, pēctamkad sima pūlksten septiņos uzrāva gaisā ar neprātīgu brēcienu, cik pulkstens?! Nekas cits neatlika kā kafijot nedagulējušam un stūķēt somā random lupatas. Tad klanījos vilcienā, klanījos ŗēzeknē uz beņķīša, ta knapi izlecu, jatā var teikt, ezerniekos, sagumzīta un vienu aci vaļā. Tad, uf,uf pa kalniņu ar vella pekelēm un jau slēdzu nama durtiņas, lai iekristu gultiņā un nogulētu šon līdz vieniem. Tagad plītiņa čibinās, laba, laba, noilgojsēs, uzreiz iekūrās, kafija kūpinās un kartupelīši cepas. Paradīzis, es teiktu