Vakardiena bija baisma cīņa ar paģirām, bet šodien vītaroju un darbinu plītes, plašu žestu pat ieripināju plītsriņķi kaukuŗ tālu tālu plīts iekšienē. Tagat jāgaida, vai paģiraini draudziņi atstopēsies, vai slikts laiks atturēs. Bet pēcpusdienā skaidrošoties, ja. Es jau ticu tam radio1, cītīgi klausos pāraidi "kā pareizāk dzīvot", bet atbildes nav. Raidu domu signālus: "draugi, mostās, jābrauc pie renčika!"

Draudziņi savā stopēšanās piedzīvojumā būs tikuši gandrīzām pusceļā. Es jau, piemēram, bažījos, ka tik viņiem nav jāguļ šķūnī kaukur pa ceļam, bet nekas, viņi saka, uz brokastīm būšot klāt. Tagad akal dzeru vīnu un cenšos neapēst viesiem paredzēto. Uf, nutik mēs padzīvosim zaļi!