Pavisam nesen, viesos dusot, augšā palikušajiem par lieliem priekiem, es ,miegā būdama, balsī paziņojusi:"Uzšķil šķiltaviņu!". Bet vakaŗ, tāpat miegā esot paziņojusi sekojoši: "Ja izlučaju pozjiķif!". Tā lūk! Paldies par sveikumiem, ārā snieg, toties ir ūdens. Un šņabis arī ir

Aizbŗidām ļīdz ezeram ar guļammaisu un blašķi, sēdējām uz vienīgā virs sniega esošā baļķīša, mājiņā sataisījušies un tad apgāzāmies vēkšpēdu uņ skatījāmies baltā debesī un sniegs kŗita sejā unes gulēju un bukņīju simim sānos, forši, ka tu atbrauci. Untad gājām mājā caur mežu, kājas zuda bez pamatiem un es pieprasīju egļu dušu nepārtraukti, tasirkad tev pār galvu krata apsnigušu zaru. Un viss forši. Forši, ka atbrauci