Gulēju Žeņas kambarī, Žeņa Inārai vīrs, jauks tāds, eža cimdā satverts, vieglas burkānkrāsas divzobis, ar mīlu uz zaļo pūķi, betē traki saimniecisks, nuja, ta gulēju viņa kambarī, ar skatu uz krievijas robežstabiem, starp rūtainiem krekliem un dažādiem viņa izgudrojumiem, viens no kuriem, izpod mellbalta tv vedošs vads ar pogu galā, arko ieslēgt/izslēgt tv, tanu paskatījos pirms miega raidījumu par bāŗeņos palikušiem pīlēniem, kuriem aizkadra roka mēģināja iesmērēt izbāzeņ māti, mīkstās rotaļlietas veidolā. Pievakarē dzirdēju kā izklausās, kad zibens kaukur netālu iesper. Izklausās tas baisi. Visu nakti pamale zibeņoja, tā, kuŗ tā maskava

Beidzot apakaļām Ezerniekos, šļopatā, apūtniekā iekšā, kājām gaisā, saguru, ja godīgi, rīt jāiet pie biblenes internetiem, viskas jāatzīmē, lai neizšļūk. Un! Man iŗ kabacis! Un! Rītā sālīs gurķus. Un! Man visi limiti pārsniegti un visi atdraugojuši, jo vislaik vāros, nekas, rīt biblenē atdraugošu pretim