< Apakaļās | 18. Janvāris 2011 | Uz priekšu vēl>

18. Janvāris 2011 (10:24)

Podsjela, vārdsakot, es uz tām tēvē sērijām "True blood",  nezinu, kā tas notika, jo kādu krientu pirmo sezonu, es tā vien ķiķināju nepārtraukti. Nutur, kautvai par to pašu sūro vampīru Bilu, kā viņš, hujaks, un viskur iznirst negaidītos brīžos un fatālās pozās, un cirta krīt pār glāžainām acīm, un čells liktenīgi iečīgājas fonogrammā. Pats liktens, tātat, ar erotikas piesitienu, visas mamzeļas tā srazu ņēma un sāka trīcēt ceļgalu rajõnā.  Bet tanī pat laikā, kad tas sūrais vampīrs, novietots blakus viskādiem nopietniem vīriem krogā, nenoslēpjams atklājas fakts, ka viņš ir kaukādu metru garš, un  jautājums paliek atklāts, kādā tādā veidā viņš tāds metru garš un sūrs būdams, regulāri neatduras kādam krūtežā, nukad izdomājis kādas miega artērijas sakost. Vienmēr tāds līgani pārkāries pār kādu bālu gulbja kaklu, bez mazākās norādes uz sasprindzinājumu, kabi būtu pirkstgalos sacēlušamajamajamies jebvai uz ķebļa pakāpušamajamies. Nutur, te es nāku, sūrs un liktenīgs, čells tik fõnā, tururūūū, tūlīt jau kodīs, būs erīõtika un asinis un tā, bet kā nonāk līdz upuram, tā čelli pārtrūkst, pajem ķebli, opāā opāā opapiņā, un ta- šņark.Un akal aiziet stīgu kvarteti .Unvispār, kaukur otrā sezonā, tā čella fonogramma, viņam kadrā parādoties vienkārši pārtrūkst, nē, nu skaidrs, rutīna, akal mazais asinssūcis atnācis un tā, bet tomēr, rešiķesj, kā ta būs. Tāpat ar to brūti, kas izskatās pēc margrietas un smaida tā saraustīti, saraustīti, viņai tādi mazi pērļu zobiņi ar šķirbu pa vidu un plānas lūpiņas, es nez, mani kaukā viņa neteiksim, ka stipri uzrunātu, kaukāda tāda, nezinu, nav tāda, ka taisni uz skūpstiem aicinoša, un, pie viņas nav ievērotas nekādas personāžlīnijas, katrā sērijā viņa kaukāda nesakarīga, ta pirmās sērijās tāda pavisam tākā uz ķertās pusi un ar nosliecēm uz vampīriem, ta pa vidam akal, nē viņai vampīri, viņai bails tagad un viss, ta viņa akal pavisam tāda bezkaunīga un laiza viskādiem rokeriem rugājainus zodus, ta akal, hujaks, un atklājas, ka šī jaunava  vispār, kā tad, labi, ka grāmatas nerakstiet kā savus scenārijus, vajta nevar kaukā ievērot tos personāža galvenos štrihus un neiet pretrunās akal..Betnujā, tā, soli, pa solim, un es jau pie titriem situ plaukstiņas trauksmainās gaidībās, nutur, obojobojoboj.

< Apakaļās | 18. Janvāris 2011 | Uz priekšu vēl>