Raugi, "slavenajam latvju poētam" Reinim Tukišam virtuālajā Cibas dienasgrāmatā ik pa brīdim paliek FIZISKI nelabi (uzsvars un izjusta, nazāla izruna na FIZISKI), no dajebkā- no pasaules iekārtas, kolēgām jebšu laika apstākļiem utt. Citēju: "...jau tikai iedomājoties, ka šajā žanrā būs jāatgriežas, paliek fiziski sūdīgi..." un "...tie krievu banāliķi(Sorokins,Griškovecs,Grebeņšķikovs u.c.) man izraisa teju fizisku nejabumu". Nevis viņa pleci gurst, no pasaules muļķibas smaguma vai vienkārši kaut kas nepatīk, bet paliek FIZISKI nelabi...atzīmēsim -FIZISKI.
Bet šorīt raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" kādai teātra kritiķei arī paliek FIZISKI NELABI, nedomājiet, neba no teijātra, bet no tā, ka SEN NAV LASĪTA GRĀMATA. Atzīmēsim, viņa teica nevis "man patīk lasīt" vai "man patīk lasīt ĻOTI", bet- "Man paliek FIZISKI nelabi, bez grāmatām!"
Auksti sviedri, vemšana, drudzis, caurejs? Kas?

Iedomā, sēžam mēs krogā "Lillā", dzeram šnabi "Zilaiskals" (par Ls 2,14 litrā). Te pēkšķņi- atšauju es mazo pirkstiņu, satinu lūpas tūtiņā, iemalkoju british tēju un sinusīta māktā balsī saku: "Jūs ziniet, arī man, vienlaikus uznāk saturēšanas problēmas & aizciejumi un paliek FIZISKI nelabi, ja ilgāku laiku neesmu izlasījusi nevienu grāmatu."
Pizdjec!