Dežūrdibeni un ēzelīši
Katastrofa un apokalipse. Kas to, matjvašu, būtu iedomājies, ka Latvijā FEBRUĀRĪ varētu uzsnigt sniegs. Šorīt 7tais trolejbuss atvilkās ar 40 minūšu nokavēšanos un tie kas, pieturā gaidot, neatsaldēja savus apakšējos atribūtus, par 0,30 santīmiem to varēja izdarīt 1,5 stundu tupot korķī. +Visu ceļu viens milzīga izmēra onkulīts oda pēc suņa. Ja nebūtu vakardienas sarunas ar druškām, kas tikko ķemmējušas seksšopus un spiedzot paziņojušas man, ka tur dabonami ēzeļi ar caumuru, kā arī vienkārši dibens (arī ar caumuru, loģiski)ar vakara jutājumu - kāds izskatās vīrišķis, kam zem gultas paslēpts dežūrdibens un ēzelītis, tad atbilde pie manis nebūtu atnākuse šorīt- tādiem smirdīgiem onkulīšiem, zaļās fufaikās dežurdibeni ir vairākumā, drošvien pat tais maisiņos, ko šie žņaudza rokās, tāpēc jau šie tā tramīgi apkart skatās.