es domāju, ka vienīgais veids kā glābt godu darba tirgū, ir sākt staigāt biksēs. Svārkos dorošvien kniebšanās ar darba devēju ir vairāk vizualizējama un atmiņā saglabājama. Vot šitā iet, kad kolektīvs sastāv no dafiga bābām un viena priekšnieka. es tik' domāju- ofiss pills meitušku, a kamdēļ tieši es? Un kamdēļ pa galdiem, zem galdiem un dažnedažādākajās saimniecības telpās? Galvenais, ka viss tādās sīkās detaļās tiek atstāstīts, ka pat es mulstu. Varbūt tas kā kompliments jāuztver-āreče, kāda es aktīva 30 cilvēku fantāzijās piedalos!

Vakar noskatījos Trīra filmu "Idioti". Tiešām, idioti!