odnako

Kad mēs braucām uz Taurupi, vilcienā netālu no mums sēdēja bezgala glīta, sirma, čigānu dāma, līdzīga kā vecmāmuļa manā mīļotajā Kustaricas "Čigānu laikā" un viņai bija liels, melns suns, kuru, kā beigās izrādījās, sauca par Bertolomeju. Viņai tikai pietrūka sarkana dzijas kamola, ko mētāt augšup-lejup, ritmiski iedziedoties -Ā-A-a, Ā-A-a! Un tad es domāju, a prikiņ, atveras tambura durvis, ielido balts tītars, i vsljed za njim- kāzu/bēru orķestris pillā sastāvā.ai.

P.s. Kā Harmsam tas personāžs, kurš apkopējam jautā:"Skažitji požalusta, kak tut proitji v njebo?" un nozūd. Tā dāma noteikti nebija reāla persona ar pases datiem.