Pamodos plkst. 11:30, no rīta. Pēc dažām minūtēm zvanīja mobilais un man pa puscenu piedāvāja praktiski jaunu Indezit vešmašīnu. Laikam īsti vēl nebiju pamodusies, jo teicu, ka ņemu. Aizvilkos pie druškas ievērtēt piedāvājumu, patiešām laba. Atpakaļ ceļā uzdūros vietējam tirdziņam, visi jau pakoja preci, daži pircēji mīņājās pie zivīm... Nu ja, protams, te man iesmērēja kaut kādu sviesta zivi, vai es to gribēju, nezinu, laikam vēl nebiju pamodusies. Mājās TV rādīja kaut kādu figņu par piramīdām un sfinksa kreiso ķepu, zem kuras 20 metru dziļumā atrodas kambaris ar kaut kādu vērtīgu informāciju. Stāstot, ko un kā atrakuši, vairākas reizes piesauca Gerodota vārdu, šams esot savā laikā par ko tādu jau rakstījis un pieminējis sīki i to labirintu zem piramīdām i to kambari... Paņēmu trepes un uzrāpos grāmatplaukta augšējā plauktā. Parasti tur bija viss, šoreiz viss izņemot jebko no Gerodota. Biju pārsteigta un vīlusies. Geradotu ar viņa „vēsturi” atradu internetā un es jums teikšu – nu nafig! Tas Gerodots bija viens dulls muldoņa, visa vēsture Tādā Rosolā! - viss vienā maisā – raduraksti, vietējās meteoziņas, bābu klačas ar visiem intīmiem sīkumiem, kurš ko ēda, ar ko slimoja un ar ko gulēja, visvairāk man patika mērvienība „orģija” – un visa vēsture tādā mērkaķu ātrumā, īsts bojeviks. Pēc pusstundas man jau bija dulla galva. Visstulbākais , ka kaut ko par labirintu ar 1600 istabām es atradu( otrā grāmatā – 148-149), bet nekur nebija rakstīts, ka tas atrodas zem piramīdām un par lielā Sfinksa pēdu vispār ne vārda! Un tici pēc tā visa cilvēkiem! Ēģipte esot aizliegusi turpināt sfinksa ķepas noslēpuma izpēti un tas ir pareizi. Ko šamie tur atklās? Uzrakstu – „Es te biju. Gerodots”.
Priekš kam es vispār cēlos no gultas augšā? |
