man ir mīļi visi mani "mīnusi", jo tieši tie atšķir mani no pārējās cilvēces populācījas. Es pat teiktu, ka es kultivēju sevi savus mazos netikumus, sen sev tos esmu piedevusi( jo kurš gan cits, ja ne es?), man patīk visas tās mazas un neskaitāmas vājības, tās padara manu dzīvi krāsaināku un jaukāku. Kas attiecās uz "plusiem" tie mani padara tramīgu un domīgu. Bet ko tur, nākas sadzīvot... karma, laikam.
Un kurš galu galā ir teicis kas mūsu dzīvē ir plus un kas mīnus? Es to cilvēku pat nepazīstu, kāpēc man jāuzticās viņa viedoklim? |
