| Jau no paša rīta nolēmu, ka jābeidz ākstīties un visā nopietnībā jāpievēršas Organisma cīņai pret vīrusu invāziju. Tāpēc uzmanīgi iepazinos ar izrakstīto zāļu lietošanas instrukcijām. Visās bija rakstīts „lietot pēc ēšanas”... Dziļi nopūtos, - tas nozīmēja, ka būs jāēd... Šai nolūkā devos uz virtuvi, kur ieklausījos Organisma vis dziļākām vēlmēm... Rezultātā tapa cāļu filejas veltnīši ar bumbiera un siera pildījumu , Ķiploku- karija mērcē... Timiānu krājumos neatradu, tāpēc mērcēj pieliku nedaudz bazilikā, jo kāda Tante reiz teica, ka ja ēdienā ir kaut drusciņ piena produkti, baziliks ir ideāla sastāvdaļa... Pusdienas Organismam patika, izņemot mērci, kuru tas atzina, par stipru esam. Apvainojos un ieteicu Organismam, lai aizvērās un iepūtu tam mutē Biaparox... Organisms apvainojās un nolūza uz dīvāna blakus kaķim, kas arī ļoti pārdzīvoja par visu, kas notiek virtuvē un arī jutās noguris... Kad pamodos diena bija jau pusē un kārtējo reizi gandrīz izniekota. Kaut kā derētu „optimizēt” to slimošanu, ne jau katru dienu liktenis tev piemet pusotras nedēļas brīvā lidojumā... Un neiet runa par Haosa lokalizēšanu viena dzīvokļa ietvaros (kut gan pēdējā laikā zudušo mantu atrašana prasa vairāk laika, nekā kārtības ieviešana), ne par to runa, gribās ko paliekošu... Tāpēc iegrūdu Organismam rokā lapeli un rakstāmo, liku iespringt... Organisms aizdomājās, un ... atkal nolūza! Uz pāris stundām. Pamodoties biju vīlusies... liktenis man bija iesmērējis pagalam nederīgu, nīkulīgu un laisku Organismu! Laikam esmu Ķezā!!! |
