Oi,.... Pamodos tik pat slima, kā aizmigu... Nu tai ziņā, ka jau dienas trīs, kopš esmu pievienojusies vairākumam, šķaudu uz visu pasauli un kultivēju sevī vīrusu. Ģimenes ārsts pieņem tikai no trim pēcpusdienā un visu to laiku jutos, ka darba kavētāja bez attaisnojošiem dokumentiem.. Pie visām probām, nāca klāt arī šaubas, a ja nu simptomi mazināsies un tai brīdī, kad tikšu pie ārsta, vairs nebūs pārliecinoši!!! Īsi sakot, puņķi šķist, nervi čupā, acis aizpampušas, balss nekam neder, jo visu laiku gribās klepot... Piezvanīju druškai un sāku šņukstēt, ka esmu navasala, ka mani tādu neviens negribēs, visi aizmirsuši un nevienam nerūp... Kad noliku klausuli, paliku ar atvērtu muti... Emīls pa to laiku bija sastiepis manā gultā VISAS savas peles un pārējo kaķu spēļu figņu, ielīdis man padusē un apķerot mani ar ķepām maigi urkšķēja piemiedzis acis, rādot, ka tomēr IR šai pasaulē kāds, kuram priekš manis nekā nav žēl, ka viņš mani mīl un grib da jebkādu... p.s. tiku pie dokumenta, kur rakstīts, ka man ir tiesības neiet uz darbu... žēl, vienkārši, tas nav visjaukākais iemesls lai atrastos gultā ;o((( |