Kad izgāju no rīta pa durvīm, man palika skaidrs – man vajag jaunas kurpes, un ar steigu...! Faktiski, tas nav nekas jauns, parasti katru gadu ap šo laiku, kad es izeju no mājas, es domāju tieši par to pašu ... Pusdienas laiks pienāca nemanot... kaut gan nē... Bija viena fiška , kad pāris reizes nošķaudījos un saņēmu kolektīvi tradicionālo „uz veselību...”, viena no Co visā nopietnībā paziņoja,- a zini, es kaut kur lasīju, ka katrs šķaudiens ir pielīdzināms vieglam smadzeņu satricinājumam! ...Riskēt ar smadzenēm es nedrīkstēju, galu galā es ar domāšanu pelnu naudu! Palika skaidrs, ka ja dabūšu aukstas kājas , tam sekos iesnas, kas apdraud ar smadzeņu trīci... Nē to es nevarēju atļauties!!!... Tāpēc pusdienās laikā metos bodēs iekšā... Jau sākumā, man bija skaidrs, ko es gribu... Rezultātā, pēc minūtēm 15-20 jau sēdos Ķirsī ar smuku kasti rokās, kurā bija ... vienkārši super puper elegantas ,, balles kurpītes...”
Vāks ... vienā vārdā, cik es noprotu šķaudīšanas rezultātā smadzenes tomēr bija cietušas, jo tai mirklī, kad tās kurpes bija jānoliek atpakaļ plauktā es neatradu nevienu iemeslu, kālab viņas nevarētu man piederēt! Tādai sievietei, kā es bija jābūt tieši tādām kurpēm!!! Nu ko, puņķu problēma aizvien nav atrisināta... Toties, man būs smukas kurpes un laimīgas acis ;o)) |
