Nu es tā saprotu, ka būtu laiks nedaudz atskaitīties par tām Jāņu dienu izklaidēm... Būtībā jau nekas nenotika – aiz loga visu laiku lija un līņāja, vai nu līņāja un lija.. Jāņu svinības vispār ir ļoti slapja padarīšana, tā kā neko prognozēt nebija iespējams. Un kaut gan biju solījusies pa labi pa kreisi, beigās paliku pie tā, ka baudīšu to dievišķo neko nedarīšanas prieku ... nu tas ir, kā tās Kungs – radīja Pasauli un tad atmeta tai ar roku - - lai paši visu Dobeidz.. Nu un mēs ar To ģeniāli tiekam galā... Cik tur vēl atlicis, tāpēc tagadnes laiskā neko nedarīšana bija labākā izvēle.. Tā sakot jābauda Pasaule, kamēr tā vēl pieejama. Cilvēce dobeidz Pasauli to nemitīgi uzlabojot, un arī es neesmu nekāds izņēmums – nolēmu jamo uzlabot izmetot ārā visu lieko ( faktiski, spriežot pēc tā, cik es maksāju par miskasti tur aiz loga, man jau sen bija jābūt ideāli tukšam dzīvoklim). Pēc tā, kad bija iztukšots jau ceturtais maiss ar iedzīves atliekam, organisms jutās noguris un nolūza... Pamodās organisms no kāda vērīga skatiena. Man virsū skatījās kāds vecis no pretējās mājas balkona! Tam reiz bija jādara gals! Tā kā Nojaukt pretējo māju nevarēja, nācās pārbīdīt dīvānu. Ja kāds zinātu, kā man to negribējās! Vispirms jau tāpēc, ka istabā viss bija perfekti salikts attiecībā uz fen šui prasībām. Bet tā kā tā blakus māja ar nepareizo balkonu noteikti tika celta bez jebkādām fen šui... Vienā vārdā – bardaks mājās turpinājās... Kaķis bija izmisumā... organisms arī... Kaut kur ap pusnakti kaimiņam tika neatgriezeniski laupīta jebkāda iespēja baudīt manas gultas izpriecas. Nākošā dienā, kā jau teicu bija zvans no Anglijas un fātera vecākais brālis apsveica Emīlu ar vārda dienu. Tad bija fantastiskie ciemiņi un košaks tika pie jaunā nagu skrāpējamā tai pašā sakarā... Pēc pusstundas jams no jūtu pārpilnības nolūza visdīvainākā pozā: kas raksturīgi ar priekšējām ķēpām apķēra jauno nagu asināmo ( droši vien, lai kāds pa miegu nenosper) , bet asti un pakaļkājas novietoja uz vecā ... tā sakot, drošībai - lai manta nenoklīst ... ;o) Kas bija vēl?... Nu vis kas, bet es goda vārds pretojos! Biju jauka mīļa, dzērumā nebraucu nekur, nevienam neuzbāzos, kārtīgi izgulējos un turpināju neko nedarīt. Un šodien bija viena superīga darba diena! Un ne jau tikai tāpēc, ka ātri beidzās , vienkārši viss gāja no rokas, izdevās – tādus kalnus apgāzu! Un cik tur vēl palika līdz brīvdienām... kāds sīkums, vai ne? ;o) Priekš mums tā ir špicka. Viss – atskaitījos |