Otrdiena nekam neder!!! Diena sākās nelāgi... Ar rēķina saņemšanu. Būtībā jau ir vienalga, kāds cipars ir tur galā uzrakstīts, rēķins pēc būtības nevar būt nekas labs. Tad sākās kārtējie Ķirša piedzīvojumi!... Ārā nebija nekas dižs – kādi -1.5 grādi. Tā, pat nav ziema, a tāds sīks pārpratums ar tādu tradicionālu joksīšanos. Iekāpu Ķirsī, ieslēdzu motoru, ļāvu nedaudz pasilt, tad nolēmu, ka derētu paskrāpēt to ledu no pāris stikliem”- nu it kā netraucēja, bet neizskatījās skaisti ... un sapratu, ka durvis atkal „iesalušas”!! Nav jau pirmā reize... bet dzīve vairs neizskatījās rožaina -nopūtos un kāpu uz aizmugurējo sēdekli. Protams, aizmugurējās durvis bija vaļā! Nedaudz padancināju rokā atslēgu un ... neko nesapratu. Tādā paša kārtībā kāpu atpakaļ, jo iet ar kājām uz darbu negribējās... Ķirsi noliku nomaļā vietiņā , lai neviens neredz, kā es kāpju ārā pa aizmugurējām durvīm. ..Un vispār, kur ir teikts, ka es to nedrīkstu darīt? ... galu galā, es taču neizkāpu no bagāžnieka... nu ja, nebūsim sīkumaini... Apollo rādīja, ka Valmierā ir plus četri. Muld!!! Nevienam nevar ticēt!!! Pusdienas laikā visas durvis bija atveramas. Smidzināja sīks lietutiņš un tad pēkšņi man uz deguna uzkrita divas piles ... lūka bija norasojusi ... Es nesapratu, vai tam tā ir jābūt, tāpēc tai sakarā neuztraucos (vienkārši aizdomājos par to mitrumu uz stikliem, nu ja lai paliek). Tad piezvanīja, māsa, kurai šodien ir dzimenīte un paziņoja, ka tai sakarā man ir jāatbalsta viņu tortes ēšana... iedomājaties - un tas dienā, kad nolēmu neko neēst, nu tā ekspromta veidā. Gavēnis bija pagalam izpļurgāts ... diena arī.;o((( |