| Jau vairākas dienas no vietas, dažs labs mani te nomoka ar jautājumu... – ko gan tev uzdāvināt. Laikam esmu laimīgs cilvēks, jo man nevajag nekā. Nē, protams, vajag, pusi no tā, kas ir izmest ārā Nē, es neatteiktos no lauku mājas, kādā gleznainā Gaujas līcī un mini- bmw versijas, bez tā visa man ir viss... Tad, pēkšņi , tāds nevainīgs jautājums, tu taču suņus vairāk mīli nekā kaķus? Vāks, tā vēl trūka – visvairāk es mīlu sevi...?! Mammucis arī bija izteicis savu viedokli, par to, ka kurš gan ar to lopu staigās, kad es nebūšu pieejama! Nē nu tas ir pārspīlēti – pastaigas viņas vecumā ir ļoti veselīgas, bet suni man arī nevajag – viņš sēdēs visu dienu viens mājās un raudās, ja, protams, sētas kaķi to nepieņems savā barā... Tāpēc es tālredzīgi paziņoju, ka suni man nevajag, jo es nevarēšu viņam nodrošināt cilvēcīgus apstākļus ;o/ |
