| Pirmais, ko izlasīju, pārnākot mājās : „Jau nākamnedēļ vietām Latvijā varētu uzsnigt pirmais sniegs, tā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Meteoroloģisko prognožu daļa...”... Viņi tur augšā nojūgušies! Kāds sniegs!!!? A kur atvasara? Kaut gan, man nekad nav patikusi šī klimata josla! Tās nemitīgas gadalaiku svārstības... maiņas, es gribēju teikt, nav priekš sieviešu nerviem...;o( Es personīgi to norakstu uz zemeslodes ass novirzi, būtībā, man vajadzēja piedzimt kaut kur tur, tuvāk ekvatoram... Ja tā ass būtu īstā vietā, es noteikti piedzimtu kaut kur iekš Bali vai Boro Boro ... tur kur visu gadu viens gadalaiks – mūžīgais pavasaris... kur nav jāmin pa cik procentiem celsies apkure, nav jāiespringst uz ziemas riepu iegādi, un nav jāprātuļo, no kurienes pūš vējš, ja es esmu nomainījusi logus... Sēdētu zem palmas un ķircinātu pērtiķus... A jūs zināt, ka pastāv versija, ka ne cilvēks ir radies no pērtiķa, bet gan pērtiķis no cilvēka. Tāpēc pastāv iespēja, ka mēs varētu atrast kopēju valodu... Es viņam izstāstītu par to, kā no rīta pusmiegā jākasa apledojums no Ķirša stikliem un nekad nav garantijas, ka tas neko daudz nelīdzēs, jo durvis arī ir aizsalušas... Un viņš man neticētu... Kaut gan ko es te iespringstu, it kā man jāmaina vasaras riepas, es vēl ziemas neesmu nomainījusi. |
