| Viena traka diena... pat nezinu ar ko sākt... Nu labi, kad bija pienācis tas svarīgākais dienas notikums - frizētavas apmeklējums, es paliku ar atvērtu muti – Ķirsis, kaut ko norūca un ... neieslēdzās. Ar visu savu izskatu rādot, ka frizētavas apmeklējums neietilpst viņa šīs dienās prioritātēs. Biju uz pakaļas, vēl pāris reizes nospiedu gāzes pedāli, bet nekādas atsaucības no Ķirša puses nesagaidīju. Jams, pāris reizes pavirināja logu tīrītājus un stāvēja kā iemiets. Skaidrot attiecības nebija laika un skrēju sūdzēt savas bēdas frizierei... Uz jautājumu,- ko darīsim, atmetu ar roku – man vienalga un iegrimu pārdomās par netaisnīgu dzīvi, par Ķirša neprognozējamu raksturu... par to, ka pēdējā atvaļinājuma diena atkal izniekota... Frizētava, kā vienmēr uz mani iedarbojās pozitīvi. Vispirms, man atvērās acis, taisnā un pārnestā nozīmē... ! Vēl vakar man bija ienācis prātā, ka ar redzi kaut kas īsti nav labi un ka derētu pierakstīties pie okulista. Pietika ar dažām šķēru manipulācijām ataugušos matos un es sapratu, ka varēšu iztikt bez jaunām brillēm. No friziera krēsla piecēlos skaista un gandrīz mierā ar sevi. Tagad bija jāparūpējas par to, kā to daili rīt no rīta nogādāt uz darbu. ;o(( Atkal jāmeklē vīrietis! Drausmīgi negribējās, bet bija vien jāzvana tam M..., kuru mēs ar Ķirsi nemīlam ;o(.(goda vārds, vairs neatceros kāpēc), bet kopš tā laika mēs ar Ķirsi no jama izvairāmies... nebija variantu, man bija nepieciešamas Ķirsis ar atsaucīgu aizdedzi. Tāpēc izlikos, ka nemaz vairs neesmu uz to M... dusmīga un spiedu numuru... M... bija klāt pēc 5 minūtēm, vēl pēc 2 minūtēm Ķirsis sāka jautri purpināt un vēl pēc 5 es braucu pa apvedceļu lai kārtīgi uzlādētu akumulatoru... Vēlāk pāris reizes mēģināju piestartēt, bet Ķirsis darbojās, bet bija ļoti negribīgs, sapratu, ka tur noteikti vēl kāda proba, teiksim sveces aizsērējušas, vai vēl kas... Nē teorētiski es zināju, ka svecēm zem kapota jābūt, bet to atrašanos nevarēju iedomāties un pat necentos... jo ko tas dotu, ja es tāpat nezinu, ko ar tām šādos gadījumos jādara ... Beidzot jau mājā ar mani sazinājās kāda virtuāla būtne un pateica, ka gribot no manis interviju iekš radio. Paziņoju viņai, ka man ir savs viedoklis par visu, pat par to, ko nesaprotu un es to netaisos ne no viena to slēpt, lai tik brauc... Būs jautri, vai ne? Tas laikam arī viss... |
