Nu tāda parasta trešdiena, vai kas mums šodien ir ;o))) No rīta mani apciemoja divi santehniķi, kuri bija noilgojušies pēc mana poda... atzina to par labu esam, naudu nepaņēma... tad visu dienu lija, ... nu tā – epizodiski. Tad es gandrīz kritu grēkā , bet savlaicīgi gandrīz pārdomāju, tad ... Tad man pēkšņi ienāca prātā pilnveidot dzīvokļa interjeru ... nu pietuvinot perfektam minimālismam „dzen” garā... Nu tas būtu izmest VISU ( ideālā variantā tas būtu dīvāns vienā stūrī un dators otrā... pa vidu un visapkārt tikai gaiss)... Sāku ar drēbju skapi. Rezultātā atbrīvoju 0,5m platības un drausmīgi noguru. Sapratu, ka perfektais minimālisms man šodien nespīd un sāku darīt to, kas man vislabāk padodas , tas būtu – neko. Tagad sēžu ar lielo tējas krūzi un domāju par to, cik viegli bija piebāzt dzīvokli ar visu to drazu un cik grūti no tā visa šķirties. Sievietēm vispār ļoti grūta dzīve...;o( |