Labdien, visiem! ;o)Esmu atpakaļ un nu atkal kādu laiku atļaušos traucēt jūsu mieru ;o)
Atskaitīties? Nu ja, būtībā jau nekas nenotika, visu nedēļu Nežēlīgi sevi lutināju ... Nav jau arī daudz ko stāstīt, bet es mēģināšu ;o)Tātad , sestdien, 11.augustā, plkst. 18:00 – biju apvainojusies uz visu pasauli! vairs neatceros par ko, atjēdzos pukstot par Pasaules pāri darījumiem Rīgā pie kāda virtuālā tēla, vārdā Tante. Sirde bija tukša, galva pilna, uzņemšana neciešami „karsta” – plus 34 grādi ārpusē un plus 28 telpās ...vēja nekāda, skābekļa daudzums minimāls, es pat teiktu - praktiski nejūtams... Nojautu, ka kaut kur tam skābeklim ir jābūt un arī sapratu, ka šī noteikti nav Tā vieta! Pirmo vakaru mēs ēdām torti, un sapņojām par to, kā brauksim uz laukiem, elposim skābekli, sauļosimies un sēņosim un ko tur vēl ... Gaisa temperatūra cēlās, smadzenes un nieres atteicās strādāt ....;o( Un es pat teiktu, ka ievadītais organismā šķidrums nemaz nepaspēja nonākt nierēs un izdalījās caur ādu ....pat vairāk, es nojaušu, ka Lielākā daļa nonāca smadzenēs(smadzenes taču ir tuvāk mutei nekā nieres, vai ne?) un tas arī izskaidro, to kas notika vēlāk ... Tātad viss sākās ļoti nevainīgi - bija vakars, 28 grādi plusā un mēs laiski blenzām ekrānā uz kārtējo „Neglītā pīlēna” sēriju 129 laikam... Sērija beidzās nejēdzīgi, kaut kādā stulbā vietā, kas izraisīja neviltotu sašutumu ... Un tika pieļauta Vislielākā nedēļas kļūda...nez kādu tādu apsvērumu dēļ, aizmigt un nezināt, kas sekos bija neiespējami ... Un tad 10.min laikā tika atrastas visas atlikušās sērijas un tad...sākās tas murgs! Sapnis par skābekli , sēnēm un saules peldēm lēni izgaisa, tai vietā sākās 71 sēriju maratons (1 sērija- 1 stunda)... Mierināju sevi ar to, ka līdz ar šo dullumu tiks atbrīvoti visi mani vakari līdz gada beigām! Jo man tagad ir noturīgs reflekss pret seriāliem un naivās Puškarevas likteni . Viss!!! Iru atkal Brīva, mierā ar visu Pasauli, un joprojām Atvaļinājumā!
Un vēl, šīs nebeidzamas sēdēšanas rezultātā iru nonākusi pie kādas atklāsmes –es esmu Pārvērtējusi savi pakaļu!!! Dupsis izrādījās vārīgs, jūtīgs ,jo atteicās atbalstīt manu organismu visu šo 71 sēriju garā etapā! Pakaļa bija praktiski nelietojama jau pēc 6 sērijām. Smadzenes visu šo laiku bija nodarbinātas ar to, lai atrastu organismam viņa cienīgu pozu ... ;o/ Tas priecē... tātad galīgi nojūgusies neesmu, visjaukākā mana organisma daļa apzinās savu vērtību un nezaudē pašcieņu kritiskajos apstākļos... Forši vai ne? ;o)) |
