Katru gadu 31. decembrī es eju vannā… Katru reizi, kad es esmu vannā, man zvana telefons… Tāpēc telefonu es ņemu līdz. Šis gads nebija necik savādāks, kad vanna jau bija līdz pusei piepildīta, un jau tajā sāku maigi atslābt, atskanēja zvans.. Nu protams, UK onka, iehhh… kā jūs jau zinat,tas ir vismaz uz 40 min, (tā arī bija) Atbildi uz jautājumu, ko dari nenoklausoties līdz galam, viņš man sāka stāstīt kādu tādu cilvēka darbības, jeb bezdarbības rezultātā radies siltumnīcas efekts), tad vēl noklausījos par Kalniņa onku, kurš bija baigi labs džeks un par to, kādas dāvanas sadāvinātas kaimiņu bērniem, tad vēl par tām trim glāzēm ko viņš pašreiz atļaujās svētkos lietot un kādos apstākļos tās tika izdzertas … katra … tad man izstāstīja par to, ka parasti šādā laikā viņš vienmēr bija braucis atvaļinājumā un ieteica Spāniju, kā valsti… tad teica, ka savas dzīves laikā bija ārzemēs savas 50 reizes un kad es ievaidējos, ka nesāk aprakstīt katru no šiem brīnišķīgiem braucieniem… jams novēlēja Laimīgu Jauno gadu. Ūdens bija pagalam auksts, un praktiski nelietojams, sāku piepildīt vannu no jauna un te atskanēja telefona zvans… vēl viens vīrietis gribēja mani apsveikt Jaunajā gadā … Vīrieši kaut kā jūt, to brīdi, kad sievišķi ir nometuši drēbes, iekāpušas vannā un atmaigst, vai ne?…nu intuitīvi…
Ar to visu, paziņoju, ka esmu no vannas izkāpusi un jēgas man zvanīt vairs nav… ;oP |
