sapnī gandrīz nokavēju skolu... pēdējā mirklī atcerējos, ka es vairs nemācos TAI skolā, bet otra bija vēl tālāk... liela muiža padomāju - braukšu ar mašīnu, kamēr apdomāju, kur pie tās skolas ir stāvlaikums sākās ugunsgrēks, nu tāds lokāls, kaut kāda burciņā sāka dūmot eļļa un doma par skolu aizmirsās. ugunsgrēku likvidēju ļoti sievišķīgi - aizskrūvēju korķi un izdomāju, ka pa ceļam uz skolu izmetīšu. un tad es atkal ceļoju pa tiem garajiem gaiteņiem.... beigās man visa tā jezga apnika un es pamodos.
Pirmais, ko izlasīju no rīta - šonakt būs pirmais sniegs (interesanti, a kāds tad skaitijās tas, kas uzkrita uz galvas aizvakar? - laikam kāds tur augšā vienkārši iemēģināja roku)
p.s. sapnītis nozīmēja tikai to, ka aizejot uz darbu es neaizslēgšu dzivokļa durvis. Dīvainā kārtā, nevienu mana iedzīve neinteresēja ;o/... jūtos gandrīz vai aizvainota ;o( |
