fadu - October 17th, 2006

Time:

03:57 pm

Līdz vakaram tā arī nebiju izlēmusi, būšu šodien saimnieciski- rosīga, vai sapņaini -romantiskai. Būtībā sapņošana jau piegriezusies un arī rosīšanās tādā aukstumā iespējama tikai zem deķa... Zem deķa vairs negribējās. tāpēc izgāju ielās ... ;o/ Ceļā mani sveicināja trīs vīrieši. Nepazinu ne vienu ... Veikalus ignorēju - tāda īpatnēja protesta izpausme... Rudens nepatika, tāds noplaucēts zaļums un vēl...sāka smidzināt. Liekas, ka arī atvaļinājums pieriebies... Manai mājai mainīja ārdurvis, veči ar tādu kaifu plēsa ārā vecās nomales, ka ienāca prātā, vai nevajadzētu paprasīt koordinātes... ja es tomēr izlemšu ar to sienas nojaukšanu... Bet kaut kas atturēja... Tad piezvanīja druška- Liec kafiju, man ir nervi čupā, tūlīt būšu... Paskatījos bundžā... kafijas knapi, knapi... ;o( Jāsāk izvēlēties druškas ar stiprāku nervu sistēmu, tā es izputēšu... Nu ja, kam tas rūp... ;o/
-Nu kas tad mums šoreiz?, - un pasniedzu kūpošu tasīti
-Es viņu pieķēru!...
-Ko pieķēri?
-Viņu, šodien, savā gultā! Pusdienas laikā ieskrēju pēc pases!
(es pasmaidīju, hmm, manā gadījumā tas neietu cauri, jo man pase vienmēr ir līdz ;o)
-un ko tu darītu manā vietā?
-Es? Nu noteikti mēģinātu ar viņu tuvāk iepazīties ...;o) Tu to zaķi nepazini?
-Pirmo reizi redzēju...
-Nu vecis vismaz stadija viņu priekšā?
-I prātā nenāk! Es aizskrēju! Tev jāizdomā kaut ko …Man vajag citu veci...!
(nu moins, tāda neadekvāta reakcija, nekad nebiju domājusi, ka tādas dzīves ekstras tik dīvaini iespaido sieviešu vēlmes)
-Un ko tad tu pie manis meklē… jāiet ielās … Vot es šodien uz ielas trīs večus redzēju, būtu zinājusi, ka tev tāda proba… ;o)
-Un man vairs nav kur palikt, vai var pie tevis…?
( es iedomājos situeišen – manā mājā izmisis mincis, rīko orģijas un veic dabisku atlasi večiem … - man palika nelabi) un te atskanēja telefona zvans…
-Manējā pie tevis? - atskanēja balss, kuru es visvairāk šai mirklī gribēju dzirdēt!! ;o)))
-Protams,- teicu es (un kaut kur iekšā līksmojoša balstiņa – …beidzot!)
-Kas tas bija? – draudoši..
-Viņš, - teicu, un, kā glābiņu, piebildu – man liekas, ka viņš raudāja…(nu te es tā , nedaudz …khmm)
Ar to arī beidzās – minči aizgāja plūkties uz savu teritoriju, dzīvoklī liekas palika siltāk. Būt sapņaini – romantiskai vairs negribējās. Uzliku datoriņu uz defragmentāciju un paskatījos, kas man vēl nepadarīto darbiņu sarakstā. Logu mazgāšana – Nu nē! Es protams esmu dulla, bet arī tam ir robežas … Aiz loga krita lapas...
Piektdien uz darbu

comments: 14 comments or Leave a comment