|
|
|
Jūnijs 18., 2004
19:26
Dažkārt es vienkārši brīnos, kā es varu būt tik pesimistiska vienudien,
un jau tīri vai optimistiska nākamajā dienā. Te nu būtu. Ieraksts, kas
būtu tapis te naktī no 16. uz 17. jūniju.
"Šoreiz to grāmatu lasot mana sirds pamanījās daudzviet saskumt. Tāpat
arī prāts. (..) Nu bet skaidrs, ka man ir skumjš prāts! Kā lai nebūtu?
Aij, nav vērts uz to tini tērēt. Tik un tā nekas nemainīsies. Es
ienīstu sevi. Esmu resna un neglīta. Kā gan var mūžā cerēt, ka kāds
mani iemīlēs. Tur jau vajag tādu naivumu, kāda nav pat man. (..) Tad tu
vienkārši esi kaut kāds pabērns, kas kaut kā nebūt cenšas vilk savu
dzīvību. Kas vienkārši cenšas izdzīvot. Es jau krietnu laiku dzīvoju,
saprotot, ka neesmu piemērota šai pasaulei. Es vienmēr vēlos pārāk
daudz. Manuprāt, esmu tiešām nelaimīga. Es vairs neatceros, kad jutos
laimīga. Vai es kādreiz vispār esmu izjutusi laimi uz mirkli, kas īsāks
par sekundi divām(?).. Tādu patiesu, nekādu bažu neaptumšotu laimi.
Laimi bez apziņas, ka ilgi tas neturpināsies (?). Neatceros. Kāpēc es
vispār esmu šajā pasaulē? No manis tikpat nav nekāda labuma. Esmu
neveikla, virspusīga, resna, lēna, pat flegmatiska, depresīva, neglīta,
nesavaldīga, mūžīgi ar kaut ko neapmierināta. Vienvārdsakot - lieka.
Sarunājot kaut kur nebūt aiziet ar draudzenēm, es sataisos, sāku domāt,
ka varbūt neesmu gluži zemē metama, ieraugu viņas - VIENMĒR perfektās -
un mana pašapziņa līdzinās pret grīdu izšķaidītai olai. Tu tagad domā -
aij, stulbene, kārtējā ar mazvērtības kompleksiem apsēstā skuķene, kas
vai nu cenšas sev tā pievērst uzmanību, vai nu...(nezinu, ko Tu domāsi,
neesmu gaišreģe) Aizej nomierinies, un viss būs labi. Es teikšu - fuck
off!Jums pasniedz uz paplātes visu, ko var, bet jūs tik un tā nejēdzat
to izmantot.Es jums saku - es negribu dzirdēt, ka viss būs labi, jo es
zinu, ka nebūs vis! Es jums saku - es gribu, lai mani pažēlo!!! Un pat
tad, kad to pasak tik skaidri, cilvēks tāpat ņemas liekuļot, ka viss
būs labi. Nebūs! Nebūs! Nebūs! Visu manu mūžu es būšu tikai es.
Es ienīstu sevi. Es negribu būt es. Man riebjas vārds "es". Kāda
maucība - tieši tad, kad esmu atmetusi, man vajag iedzīt naglu. Kaut
vismaz mans kuņģis beigtu ārdīties. Bet...nē..labāk, lai tas mani
nobeidz.Miers virs zemes, uz cilvēkiem labs prāts.Un Dievs nomira vēl
nepiedzimis. Neizdomāju Viņam vārdu. Nu i h*u*j*u."
Mūzika: Marilyn Manson - Redeemer
|
|
|
