|
Decembris 5., 2005
23:19 - .acis nerunā. Kanēļa svece. Kafija. Telefons. Nagu vīle. Mapīte ar japāņu valodas gramatikas lapām. Angļu valodas kladīte. Trauciņš ar rakstāmpiederumiem, šķērēm, irbulīšiem, otiņām, kniedējamo aparātu, brāļa vizītkarte, matu gumija, mazais plānotājs, Leon disks pilnā versija. Tāda noteikta kārtība uz mana melnā galda, pie ne-mana zaļā krēsla, manā rōzā istabā, pie radiatora, pret kuru atbalstīt kājas, līdz tās sakarsušas jau par daudz. Līdz mirklim, kad saproti, ka esi pilns no šīs tā saucamās harmonijas. Ak, es esmu tik laimīga, tev būtu jāsaka. I'm so fucked up, tā vietā skan. Ar ko gan citādi izskaidrojams tas, ka iekšas ir tik pilnas, ka viss laužas ārā tajā vienīgajā, visdrausmīgākajā veidā, kādā vien iespējams. Lai būtu labāks efekts, fireworks and stuff, you know, tas kādu laiciņu ļauj atpūsties un tad atkal gāžas ārā. Un pēc tam kļūst mazliet vieglāk; līdz nākamajai reizei, kā saka.
Mūzika: Delerium - Wisdom
|
|
|
|
Sviesta Ciba |