|
|
|
Jūnijs 3., 2004
19:03 - Sorry, bet šito es komentēt neļaušu. Nebūs grūti saprast, kāpēc.
Daudzkārt jau pieminēju savu pašreizējo lasāmvielu. Velns Memnohs. Vampīru hronika. Izvērsās
tur lietas citādi, nekā biju gaidījusi. Turklāt - pamatīgi sašķobīja
manus uzskatus par Dievu un Velnu. Atziņu ļoti daudz. Bet grūti
formulēt arī citiem uztveramos teikumos.
Tātad - ir Debesis. Ir Dievs. Un ir Velns. Un ir Mirušo valstība. Un ir
Zeme - Pirmatnējais dārzs. Zeme būtībā ir Dieva eksperiments. Viņš savā
Visgudrībā, redziet, nebija gana gudrs, lai izdomātu, kā pats ir
radies. Viņš radīja visu, bet nebija neviena, kas Viņam pateiktu, kas
radījis Viņu pašu. Nu ko - radīja eņģeļus (Memnohu tajā skaitā) un tad
radīja Matēriju. Un tikai pirmradītajam eņģelim radās šaubas par Dieva
lēmumu pareizību. Tikai pirmais eņģelis (erceņģelis) uzdrošinājās
apsūdzēt Dievu, ka tā nav pareizi. Kā Dievs spēj nolūkoties, kā ziedi,
augi, dzīvnieki, cilvēki mirst? Kā Viņš spēj pieļaut, ka putniem ir
spārni, tāpat, kā eņģeļiem? Kā Viņš spēj pieļaut, ka, cilvēkiem
nomirstot, dvēseles pulcējas Mirušo valstībā, bet tā arī ne reizi
nenonāk Debesīs? Beigu galā pirmais erceņģelis Memnohs tapa
izraidīts no Debesīm.
Īsāk sakot - Dievs ir, tikai viņam ir vienalga, kas notiek ar mums.
Galīgi garām ir domāt, ka visi mēs esam tādi grēcinieki, jo Dievs nav
tik viegli sadusmojams, ka baznīca cenšas iegalvot. Viņš nav arī tik
viegli nomierināms. Memnohs viņu tikai reiz sadusmojis - kad ar
Mirstīgā Cilvēka meitu pārgulējis.
Tad nu lūk. Tam es jau varu ticēt. Tam es arī laikam ticēšu.
Mūzika: Benny Benassy (B.Deep remix) - Satisfaction
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
