vispār man daļēji jāpiekrīt vienai paziņai, kas teica, ka "man knapi pietiek laika jau esošajiem draugiem, kur nu vēl ieviest jaunus".

paskatoties kalendārā nemaz tik viegli nav atrast to dienu, kad sakrīt viss (un es pat nerunāju par lusti tikties, jo luste ir tāds ļoti stiepjams jēdziens - gluži tāpat kā iedvesma, tā parādās, kad sāc darīt). ja tikšanās jāorganizē pie manis, tad nevaru pirmdienās un ceturtdienās (bērnam futbols). ja tikšanās jāorganizē rīgā, tad varu otrdienās. bet ja jāizņem bērns no dārziņa, tad pēc darba nevaru. un ja nu tomēr varu, tad tāpat nevaru vēlu vai ilgi, jo otrdiena un nākamajā dienā darbs (man vairs nav 20, un nav arī 30). bet patiesībā šovasar man pietiek aktivitāšu, kas ir kaut kas nebijis. varbūt vienīgi varētu vairāk aktivitātes ar kokčikiem. jūs pat iedomāties nevarat, cik man žēl, ka man nav dzimšanas diena vasarā (lai arī cik skaists datums būtu 28. septembris)!

tad lūk, kā tas ir, kad tev ir sieva - tu sēdi un mierīgi ēd pusdienas, kamēr kāds cits tīra māju, un vispār nav pat domas par stresu, pilnīgs zen.

nav brīnums, ka precēti vīrieši dzīvo ilgāk, nekā neprecēti.

ko gan nevar teikt par precētām sievietēm, tur esot pilnīgs pretstats.

mans minējums, ka nervu sistēmas problēmu dēļ.