ja man nebūtu darba, es droši vien ietu strādāt par apkopēju. es jums saku, tas ir baigais deficīts, jo visas apkopējas ir vecumā ap 60 (es pārspīlēju tikai nedaudz), līdz ar to, viņas nevar baigi daudz māju uzņemties tīrīt, bet ņem par to naudu kā apmācīts speciālists, turklāt ir liels traumu risks, kas noved pie darba nespējas (ilgākas vai mazāk ilgas, parasti pāris mēnešus). un arī neredzu, ka mākslīgais intelekts vai robots būtu atrisinājis mājas uzkopšanas jautājumu (kurš ir atradis robotu putekļu sūcēju - grīdu mazgātāju, pēc kura nekad nav jāpārmazgā, neturiet sveci zem pūra; esmu meklējumos). vēl gan paliek visu pārējo virsmu jautājums. iespējams, no visām pārējām dzīvības un intelekta formām mūs atšķir tieši spēja uzkopt, 

nevis radoši domāt.

šodien manas vecmammas 85. dzimšanas dienu atzīmējām.

iepriekšējā lielā balle bija uz 80, tur bija ļoti daudz cilvēku, un mazāk sarunu.

tagad uz pusi mazāk cilvēku un daudz vairāk sarunu, kā arī jauni bērni piedzimuši pa šo laiku, veseli četri. 

jebkurā gadījumā - labi pavadīts laiks.

es gan ierosinātu, ka turpmāk jāsvin katra nākamā jubileja.