|
Marts 31., 2011
07:57 - : par drēbju revīziju kamēr milkijs nevar saņemties izmest drēbes, es paskatos uz saviem diviem drēbju pakaramajiem stieņiem un apsveru domu, vai varbūt man pašai nevajadzētu vispirms septiņreiz nomērīt un tad tikai mest ārā, nevis tā, ka "šito neesmu vilkusi gadiem, visticamāk, nevilkšu arī turpmāk" un "šitā krāsa man vairs nepiestāv" un "šis piegriezums nekam neder".
varbūt kāds iedomājies, ka ar visu manu apmātību ar modi man droši vien ir neizmērojams daudzums lupatu, bet drīzāk te ir tas gadījums, kā ar to ēdienu kritiķi iekš ratatouille, kuram patika ēst tikai perfekti pagatavotus un garšīgus ēdienus, līdz ar to viņš bija izkāmējis spička.
un aiz šiem apsvērumiem es varētu izmest vēl vismaz trešdaļu no tām drēbēm, kas man ir palikušas, bet tad man tiešām nebūs ko vilkt, un skapja satura atjaunošana nav vienas dienas jautājums.
|
09:42 - : no "10 essentials" rubrikas iekš gq - my brother is my first essential. oh, wait, no these are before my brother! my assistant's telling me right now, 'don't say smoke! don't say smoke!' but i do, so i'm going to say cigarettes. in fact, i'm going to have one right now. - teica dean caten no dsquared2, un aizkustināja mani. nejau dēļ brāļa, bet dēļ cigaretēm. kur palika vecie labie laiki, kad arī aktieri smēķēja interviju laikā televīzijā? demokrātija tomēr ir baigais murgs. nav nevienam nekādu tiesību vairs. ne tu vari normāli bendēt savu veselību, ja tev tā labpatīk, ne vari jokot, par ko gribas, ne tu vari ēst to, ko tev gribas bez kāda komentāriem par to, cik tu nepareizi visu dari, un, skaties, jādara šitā.
|
14:40 a es, a es, a es tikko ar kurpēm desmit soļus līdz bankai aiztipināju!
|
14:41 un drusciņ kaitina, ka cilvēki, klausoties tevī, pēc katra tava vārda saka "mhm, mhm, mhm".
|
21:57 - : a ты кто? paskat tik, viens par otru labāks - pēc f es esmu Водка (do note the capital letter), bet pēc īstā vārda - сокровищe!
|
22:51 tagad tāds noskaņojums, ka varētu uzjaukt kokteili, kūpināt cigareti pār klaviatūru un rakstīt baigo grāmatu.
|
|
|