|
Janvāris 21., 2011
11:49 sludinu es te, ka "viņš tak tava tēva vecumā", un tad pati metu grēcīgus skatienus (pa kluso, protams) uz vienu klientu, kurš tāds glīts savam vecumam padevies, un tad vēl tas varas aspekts laikam arī, šausmīgi, ka tā, bet tomēr patiesi, - nu, piedod tā vara vēl papildus šarmu, eh, nuja, un, tātad, atnāku šorīt uz darbu, skatos, tieši viņa pase nokopēta uz galda stāv. uzreiz acis iekšā - kā sauc, kad dzimis, kas un kā, un - ulalā! - 1962. gads. 1962., jezuss! es tak jutu, ka šitais ir vecāks, ij jutu, ka tēva vecumā, bet tagad, kad zinu, ka ir pat vecāks, tad, talk about those daddy issues all you want, bet lai arī kādi man neatrisināti jautājumi, nu neliekas man pieņemami uz tēva vecuma vīriešiem mest grēcīgus skatus, lai arī cik viņiem varas un lai arī cik smukas, melnas un spīdīgas viņiem mašīnas. bet galnais jau, ka šitajos gadījumos šķiet, tur aiz tās visas ārienes kaut kas vairāk ir, un kādu argumentu tad lai pret tādiem pieņēmumiem liek? es to visu hipotētiski.
|
19:04 - : adios, amigos! tātad, tā, - lai pa manu prombūtni būtu vismaz viens fleims sabijis! tam par godu šovakar varbūt atcerēšos pacelt glāzi.
|
|
|