|
|
|
Jūlijs 25., 2010
21:01
pēdējiem spēkiem izmazgāju matus un noņēmu skropstu tušu. cilvēkiem bagātas trīsdesmit sešas stundas. es atbraucu mājās, un uzmetis man vienu skatu, mammas draugs jautāja, vai esmu aplaupīta, ka vienā kreklā atbraukusi atpakaļ, un es teicu, ka jā, tupeles arī atņēma, nopirku šļopances maksimā pa trīnīti. bet mēs vienkārši bijām pie ezera, kur draudzene sagrieza kāju, un atklājusi šļopancīšu burvīgo plakanumu, iemetu augstpapēdenes somā, savu ar smaržām, šokolādi un ko tik vēl ne nošmulēto kreklu nomainīju pret tīru, uzvilku vismīlīgākos šortiņus, uzliku uz acīm saulenes un jozu uz autobusu. mājās.
man griežas galva, visus mīlu, bet pirms vēl liekos gulēt, - veci, nenormāli piedzērušies, tūristi un haļavščiki (o, te vispār tāds stāsts, es vēl joprojām nevaru atgūties, stāstīšu visiem, ko satikšu), - tāda, īsumā, ir pasaka par kungiem, kas mūs pagodināja ar uzmanību.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |