|
|
|
Jūlijs 13., 2010
12:33
"personas, kas nav spējīgas būt par lieciniekiem - par vājprātīgiem atzītie, kā arī personas, kas atrodas uz tik zemas attīstības pakāpes, ka nespēj dot paskaidrojumus ne mutiski, ne rakstiski (idioti, kretīni utt.)"
(c) bukovskis, civīlprocesa mācības grāmata, 1933.
slauku asaras, dārgie draugi!
|
14:43
tūlīt aiziešu pie daktera, bet man jau tagad visādas idejas par to, ko viņš varētu man pateikt. galu galā, pēdējoreiz, kad tur biju, viņš teica, ka man ir trakumsērga. no kaķa kodiena. protams, izrādījās, ka nav. pirms tam, kad es biju pie dežūrdaktera klīnikā uz lāčplēša ielas, man pateica, ka man ir lauzta kāja. protams, izrādījās, ka tā nav.
mamma izteica minējumu, ka moš man ceļgalā ūdens, tā ka tagad vispār sēžu ar trīcošu sirdi.
|
18:10
nu, redz, izrādās, dzert tomēr, nudien, vajag mazāk.
vai arī - nevajag staigāt pa stroiku dzērumā.
vai arī - nevajag jaukties uz tās stroikas ceļammateriāliem.
diagnoze - es dzīvošu.
izrakstītās zāles - (lūdzu ņemt vērā, ka reiz man izrakstīja laiku. goda vārds, man ir liecinieki, kas to var apliecināt!) - izvairīties no tiešiem saules stariem un reizi stundā uz 15 min pacelt kāju uz kāda beņķa.
lai to uzzinātu, samaksāju 6 latus. tas ir daudz?
|
21:19
uz mājas sienas ir milzīgs sienāzis.
jāatzīst, ļoti smukā zaļā krāsā.
pārējais gan viss ir briesmīgs.
kā lai es tagad atveru logu?
vai durvis?
kaut kāds murgs.
|
23:42 - : la casa de blanca
skatos uz bergmani, un, nu, neteiksim, ka viņa baigā skaistule būtu, bet tad viņa pasmaida, un tad gan es esmu apburta. un nemaz jau nerunāsim par dialogiem un vizuālajām kompozīcijām.
|
|
|