|
|
|
Marts 27., 2010
19:27
skatījos uz to pudeli, pagaršoju, noliku uz trepēm, uzkāpu augšā, sāku domāt, ka tomēr gribu, sāku šaubīties, vai tiešām es gribu, nokāpu lejā, ieliku ledusskapī, uzkāpu atpakaļ augšā pa trepēm, nokāpu lejā, aizgāju līdz ledusskapim, izņēmu pudeli uznesu augšā, apsēdos - dzeršu. paņēmu pudeli rokās, piecēlos, nonesu atpakaļ uz ledusskapi.
lūk, to es saucu par... nezinu, ko. par neizlēmību.
jeb arī - dziļi sirdī man alus tomēr joprojām nav tik tuvs.
|
20:43 - : kulturāli izglītojoties apmeklējam izstādes
un šodien, pa ceļam uz moču izstādi iečāpojot neīstajā zālē, pirmais galdiņš bija bridža galdiņš, un kā jūs domājat, ko es tur redzēju? to, ko iedomājos, to arī redzēju. bijušo klasesbiedru no ģimnāzijas, kas arī skolas laikā spēlēja bridžu stundu laikā.
tolaik es nesapratu, kāpēc skolotāji tā cepās par to, ka puikas starpbrīžos (nu, un stundu laikā arī, ok, ok) spēlēja kārtis.
- viņi taču nespēlē uz naudu! - es pilnā pārliecībā teicu draudzenei.
ņjaha.
bet izstāde gan bija garām, vienīgi smukas jahtiņas, kuterīši vai kas nu tie tur skaitās. teju vai mājas lielumā, melni un spīdīgi, eh.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |