|
|
|
Februāris 18., 2010
09:37
piedodiet, ar depresijām* es nemāku cīnīties, un, patiesībā, man jāsavācas visa mana drosme, lai stātos tai blakus. drosmes parasti pietiek pāris raundiem, un tad es tinos lapās. zaudētu cīņu, galu galā, varu saost pa gabalu, tikai ne vienmēr gribu to
sev atzīt. ļoti iespējams, ka cilvēki, kas jūtas sūdīgi, grib mani nožmiegt, sak', ko tu man te stāsti, tu neko nesaproti, vot, kad tev pašai tā būs, tad tu redzēsi, ka nav nemaz tik viegli pateikt sev "stop"! un tad es ļauju, lai viņi paši cīnās ar saviem dēmōniem. citādi es ķeršos pie fiziskas ietekmēšanas līdzekļiem, jo, sakiet, ko gribiet, bet dažreiz nav nekā efektīvāka par normālu pļauku, lai cilvēks atver acis, izlien ārā no savas smadzenes un padomā racionāli.
viss ir galvā!
zīmējumā varēja būt smadzenes, nevis sirds, bet arī sirds, ja paklausās, nav pārāk tālu no patiesības.
*par klīniskajām nerunāju
|
16:27 - : kas pie velna
es jau, protams, neko, vai ne. šogad pat īpaši apņēmos mazāk skatīties seiālus, un savu vārdu esmu turējusi. daudzus esmu atmetusi.
bet viena lieta ir, kad tā ir mana izvēle, pavisam cita lieta ir, kad šo izvēli manā vietā izdara kāds cits!
kur ir pazuduši mani seriāli?
|
17:24
agora.
"it's been a long time since I've done anything but beat my head against the stone," saka filozofe, kas mēģina izprast, kā darbojas visums. bet filma nav par to. šis, vispār, ir ļoti labs atgādinājums, kāpēc pret kristiešiem esmu ļoti neiecietīga. jā, nevis pret reliģiju. pret cilvēkiem. jo reliģijai sākotnējā doma nebija slikta. cilvēki paši visu sačakarēja.
nobeigumā: agora uzpiež pa īstajām pogām, bet, kā teiktu zināmās aprindās, te ir žāksts. es pat teiktu, ka hiperžāksts.
|
22:02 - : ar ko var lepoties tava biogrāfija?
"he left school at 16 and trained on Savile Row at Gieves & Hawkes, where he reportedly once embroidered a suit for the Prince of Wales with the words "I am a c**t" (in the lining)"
tas - par alexander mcqueen.
|
|
|