|
Oktobris 22., 2008
11:52 - : cēn klaine jēgemaister patiesībā, vienīgais, ko es varu pateikt par vakardienas notikumiem, kas sākās pēc pulksten četriem tetovēšanas salonā un beidzās, vispār, tikai šorīt, kad pamodos, bet skaidrības (what an interesting choice of words) labad teikšu, ka līdz pulksten vienpadsmitiem, kad es pilnīgam svešiniekam autobusā uzspiedu uz vaiga buču, droši vien kā pateicību par to, ka viņš brauciena laikā neļāva man aizmigt un pabraukt garām savai pieturai, bet visticamāk vienkārši tāpēc, ka es biju neticami piedzērusies, ir tas, ka tur nav nekādas morāles.
un rakstīt dzēruma pukstiņus te nav nekas, salīdzinot ar paziņu satikšanu uz ielas tad, kad tevi atbalsta viens jauneklis, jo tavas kājas pinas. es nevienu, simt punktu, nesatiku, un man atliek tikai cerēt, ka neviens nesatika arī mani.
|
12:31 viena no manām bijušajām klasesbiedrenēm strādā par medmāsiņu uz kuģa. manuprāt, - krutākā profesija par kādu līdz šim esmu dzirdējusi.
|
23:55 godīgi sakot, dažreiz es pat nezinu, kas ir sliktāk - kad tu džekam iedod numuru, bet viņš nezvana, vai arī - kad tu iedod džekam numuru, un viņš piezvana.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |