|
|
|
Novembris 21., 2004
14:26 - .ceturtā diena.
Vakar vakarā man šķita, ka es no gribēšanas iekritīšu depresijā unh biju nopietni gatava to visu pasākumu pasūtīt pāris kvartālus tālāk. Kāds velns mani dzina uz to parakstīties?
Bet tagad jau atkal ir ok. Nez, kas būs vakarā.
|
17:51
Es atbraucu mājās un ar cerīgu sirdi veru vaļā istabas durvis. Mutere
un bračka bija solījuši tos pretīgos aizkarus nomainīt savādākus. Tā
vietā es atrodu pretīgus vecrozā aizkarus, kurus, es tā jūtu, es tūliņ
noraušu nost. Vēl es atradu nožēlojamu naudu, par kuru nākamnedēļ
dzīvot. Zini, māmiņ, esmu nežēlīgi nikna, un, ja tu pret mani šitā, tad
rēķinies ar sekām. Pietiks tev vienreiz kāpt man uz galvas.
Pirmie veicamie darbi:
1) kaut ko izdarīt ar to pretīgo skapi [mīļā māmiņa īpaši piekodināja skapi likt mierā]
2) izmest tās sūda koka apmales [man pohuj, vai tās kādam vajadzīgas vai nē]
3) izvākt no savas istabas to nolādēto televizoru [nost ar televizoriem]
4) padarīt tās tapetes cilvēcīgas [mīļā māmiņa īpaši piekodināja tapetes likt mierā]
Un tā kā es tagad nepīpēju, esmu kļuvusi īpaši viegli aizkaitināma. Tā
ka - ja nu kāds izdomās ar mani kaut kādu nesmieklīgu joku
izveidot...es par sevi neatbildu.
Ak jā. Izrādās, kartes derīguma termiņš beidzās jau 18.novembrī. Tā ka...vēl pusotra nedēļa, un mani nevarēs sazvanīt. Kruta!
|
18:35
Auduma strēbele uz manām durvīm vēsta peace and love.
Es nesaprotu, kas citiem nav saprotams?
|
23:13
Visi vecie kompleksi lien ārā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |