|
|
|
Augusts 10., 2004
08:06
Vakarnakt es sajutos kā laukos, un nemaz ne tajā labākajā nozīmē. Ja es esmu mājās, un pēc idejas manam pC ir nets, tas nozīmē, ka tam ir jādarbojas. Un bez kādas klīrēšanās.
Un ja man ir telefons, tad nav pat pieļaujama iespēja, ka pilsētā tam nebūtu zonas. Ja es būtu laukos, tas viss būtu tik normāli un pierasti, ka es par to neklapētu ar ausīm. Bet es esmu pilsētā.
Sakari, velnsviņusrāvis.
upd. Es tikko uzzināju, ka mans ģimenes ārsts ir atvaļinājumā. Un kad brālim pateicu, ka gribu līdz skolas sākumam pabeigt zpd, viņš sāka ļoti skaļi rēkt.
Mūzika: Basement Jaxx - Good Luck
|
22:17
Pēc siltas vannas jūtos gluži kā cits cilvēks. Vēl tagad jūtu, kā viss smaržo..
No agra rīta mani piespieda braukt uz kārtējo siena talku. Biju
neizgulējusies un pilnīgi nelietojama, bet citiem jau par to, protams,
bija viens pīpis. Mans aktivitātes līmenis bija krietni vien zem
nulles, un tas, savukārt, lika vienam radagabalam nemitīgi izmest man
piezīmes. Bija pat vēlme nosimulēt vēdersāpes vai kaut ko tamlīdzīgu,
lai varu izgulēties. Tad, kad jau sāku kaut ko darīt, nevis vairs tikai
noskatīties, kā strādā citi [tas vienmēr ir tik patīkami :)],
kaitinošas piezīmes [arī no sērijas offtopic] sāka brt vēl biežāk. Jā,
viņiem varbūt tas bija tikai nevainīgs joks, toties mani aizvainoja.
Pat neatceros, kuri bija tie vārdi, kas lika man laist pār lūpām visu,
ko domāju par tiem vārdiem, bet tā jau tas ir - cilvēku vairāk traumē
daudz mazu sīkumiņu nekā kaut kas viens liels. Tā nu es pateicu visu,
ko domāju, ka nekad nepateikšu. Jo tā es daru ļoti bieži - paturu pie
sevis. Sevī.
Vai es uzreiz sajutos labāk? Ne gluži. Tā īsti labi man palika tad, kad
es ar dakšām sāku durstīt to job*** sienu. Fiziska izlādēšanās uz kaut
ko tomēr ir laba lieta.
Mūzika: Static X - I'm With Stupid
|
23:55
Pamēģiniet tikai mani atraut no kompja, kad būšu Rīgā.
Galvu noraušu!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |